8 SOĻI, KO ES VARU DARĪT KLIMATA LABĀ

1. solis. Pārtika

Pasaulē 14% siltumnīcas efekta gāzu izmešu rada tas, kā mēs audzējam, apstrādājam, izplatām un patērējam pārtiku. Vēl 18% izmešu rodas mežu izciršanas dēļ, kas lielā mērā notiek tāpēc, lai atbrīvotu zemi lauksaimnieciskai ražošanai.

Visvieglāk  un visbiežāk samazināt savu ieguldījumu globālās sasilšanas procesā var ēdiena gatavošanas procesā. Šeit pamatprincipi ir skaidri: kad vien iespējams, izvēlies vietējo, sezonai atbilstošu augu valsts pārtiku! Neaizmet to atkritumos! Gandrīz viena desmitā daļa no rūpnieciski attīstītajās valstīs radītajiem siltumnīcas efekta gāžu iemesliem ir no tādu produktu audzēšanas, ko neapēd, bet gan izmet atkritumos. Pols Makartnijs iesaka ieviest veģetārās pirmdienas.

2. solis. Mājoklis

Vislielāko kopējo CO2 emisiju apjomu Latvijā rada mājoklis: apkure, elektrība, siltais ūdens. Siltini māju un iegādājies siltu džemperi, lai justos labi zemākā temperatūrā! un taupi enerģiju.

Enerģija, kas tiek izmantota, lai ražotu celtniecībai nepieciešamos būvmateriālus, parasti sastāda 22% no kopējās enerģijas, kas nepieciešama ēkai tās dzīves ciklā. Tāpēc jāpievērš uzmanība gan izvēlētajiem būvmateriāliem gan ēkas konstrukcijas energoefektivitātei.

Pierādīts, ka nav neviena cita tik ērti izmantojama celtniecības materiāla, kura ražošanai būtu nepieciešams mazāks enerģijas patēriņš nekā koksnei. Koksnes ražošana un apstrāde ir netikai energoefektīva, koksni daudzos gadījumos var izmantot arī tādu enegoneefektīvu materiālu kā tēraudz, alumīnijs, betons vai lastmasa aizvietošanai.

Katrs koksnes kubikmetrs, kas tiek izmantots citu celtniecības materiālu aizvietošanai, samazina CO2 emisijas atmosfērā vidēji par 1,1 tonnu. Ja to pieskaita 0,9 tonnām CO2, kas tiek uzkrātas koksnē, katrs koksnes kubikmetrs kopumā piesaista divas tonnas CO2. Pamatojoties uz šiem skaitļiem, koka ēku skaita palielināšana Eiropā par 10% nodrošinātu CO2 samazinājumu par 25%, kā to nosaka Kioto protokols.

Kokam termoizolācija ir 15 reižu labāka nekā betonam, 400 reižu labāka nekā tēraudam un 1770 reižu labāka nekā alumīnijam. 2,5 cm biezai koka plātnei ir labāka siltumizturība nekā 11,4 cm biezai ķieģeļu sienai. Tieši tāpēc koks kļūst par arvien populārāku risinājumu. 

Ja koksni pēc izmantošanas nevar izmantot atkārtoti vai pārstrādāt, tā joprojām var atbrīvot enerģiju sadegot. Taču, tā kā sadegšanas rezultātā izdalītais CO2 daudzums nav lielāks par iepriekš uzkrāto enerģijas daudzumu, koksnes sadedzināšanai ir nulles oglekļa emisiju līmenis.

3. solis. Transports.

Kad vien iespējams, izvēlies sabiedrisko transportu vai divriteni, sūti bērnus skolā, kas ir tuvu pie mājām, neļaujies aviokompāniju lētajiem piedāvājumiem. Sabiedriskais transports uz vienu nobraukto pasažierkilometru rada daudz mazāk CO2 emisiju. Ja tomēr izvēlies braukt ar auto, nebrauc viens.

Lidmašīnu radītais CO2 izmešu daudzums atmosfērā viena gada laikā ir vienāds ar CO2 daudzumu, ko ģenerē viss Āfrikas kontinents kopumā. Gaisa transports ir vien no visstraujāk augošajiem CO2 gāzu ģenerētājiem atmofērā, kuras radītais siltumnīcas efekts ir par iemeslu draudošām klimata izmaiņām pasaulē. Nekad nelido tur, kur var aizbraukt ar sabiedrisko transportu.

Citroen C1 - 6 tonnas CO2

Ford Mondeo - 17 tonnas CO2

Land Rover Discovery - 32 tonnas CO2

4. solis. Darbs un patēriņš

Cilvēki strādā, lai iegūtu līdzekļus savu vajadzību apmierināšanai. Ir reģistrēti garījumi, kad cilvēki mirst no pārstrādāšanās, līdzīgi kā verdzības laikā. Japānā pat ir jauns vārds - karōshi - kas nozīmē nāve no pārslodzes. Latvieši strādā Eiropā garākās nedēļas - vidēji 42.5 stundas

Nopelnītā nauda ir arī jāiztērē. Tāpēc, jo lielāki ienākumi, jo lielāka ietekme uz vidi. 

Taču pētījumi rāda, ka labklājība un laimes sajūta ir tikai daļēji atkarīga no ienākumiem. Tā daudz vairāk korelē ar to vai cilvēkiem ir ciešas saites ar ģimeni, kaimiņiem vai piederība kādai sociālai kopienai. 

Neļaujies sevi apmuļķot reklāmām un patērētājkultūtai. Pērc retāk, bet labākas un izturīgākas, vajadzīgākas mantas. Labo un pārtaisi. Izmanto bibliotēkas, maiņas portālus un pasākumus. 

Galda dators - 800 kg CO2

Mobilais telefons - 60 kg CO2

1 SMS ziņa - 0,014 g CO2

5. solis. Stādi!

Kokus, dārzeņus vai ko citu. Tikai nevis interneta saimniecībās, bet gan dzīvē. Augi absorbē CO2 un izdala skābekli, tādējādi cīnoties ar klimata izmaiņām Savas pārtikas audzēšana samazinās pārvadāšanā radīto oglekļa izmešu daudzumu, bet arī interesanta nodarbošanās, īpaši, ja jums ir mazi bērni.


Kā ziņo Edinburgas oglekļa kontroles centrs, vidusmēra koki, rēķinot uz vienu audzes kubikmetru, ar fotosintēzes palīdzību uzņem apmēram vienu tonnu oglekļa dioksīda un izdala 0,7 tonnas skābekļa. Koku piesaistītais CO2 nenokļūst atmosfērā visa koksnes izstrādājuma dzīves ciklā, kā arī pēc tā, ja koksnes produkciju pārstrādā un izmanto atkārtoti (piemēra, kokmateriāla plātņu vai reģenerētas koksnes veidā).

6. solis. Bērni un izglītība


Jo vairāk cilvēku pasaulē, jo vairāk resursu viņiem vajag un jo vairāk piesārņojuma rodas. Kļūstiet par vecākiem tikai tādā gadījumā, ja esat simtprocentīgi pārliecināti, ka tā ir jūsu lielākā vēlēšanās.

Mācies pats un palīdzi iemācīties citiem. Aicini arī ģimeni, draugus un kolēģus dzīvot klimatam draudzīgi. Taču bieži vien jāpārliecina ir nevis tuvākie, bet sveši cilvēki - veikalu administratori, uzņēmumu vadītāji vai politiķi. Nekautrējies un izsaki savu viedokli, aicinot arī viņus mainīt savus uzskatus un pieņemt videi draudzīgus lēmumus. Kā patērātājam tev ir vara noteikt, ko un cik daudz tu vēlies iegādāties

Klēpja dators - 200 kg CO2




7. solis. Politika


Pirms piedalīšanās vēlēšanās izlasi partiju programmas. Atbalsti politiķus, kuri mēģina panākt godprātīgu un ilgtspējīgu enerģētikas politiku un samazināt ietekmes uz klimatu.

Atbalsti politiku, kas vērsta uz energoefektivitātes palielināšanu, neatjaunojamo energoresursu izskaušanu, sabiedriskā transporta bioloģiskās pārtikas atbalstu.

Prasi savai pašvaldībai ierīkot veloceliņus un drošas velonovietnes, nodrošināt šķiroto atkritumu savākšanu un veselīgu, sezonālu un bioloģiski audzētu pārtiku bērnudārzos, skolās un slimnīcās.

Mobilā telefona lietošana - 112 kg CO2 gadā




8. solis. Kopiena


Atrodi domu biedrus (kā DTI), kam rūp vides aizsardzība, piedalies uzkopšanas un ideju talkās, citos tuvākās apkaimes pasākumos. Iesaisties sabiedriskās organizācijās, kuru mērķis ir uzlabot vides kvalitāti.

Izrēķini savu oglekļa pēdu pasaules dabas fonda kalkulatorā - SPIED ŠEIT

Pasaules futbola čempionāts 2010 - 2,8 miljoni tonnas CO2
Jaunas kurpes (vidēji) - 11,5 kg CO2
Vidējais Latvijas iedzīvotājs vidēji dienā emitē - 11 kg CO2


* Materiāls sagatavots Ziemeļvalstu padomes atbalsta projekta "8 soļi līdz klimatam draudzīgam dzīvesveidam" ietvaros.