Idejas un stāsti...

 

Kasparas Strazdiņš - "var  arī savādāk"!

Praktisku un interesantu ideju autors Kaspars Strazdiņš ir izveidojis savu blogu (savādāk.lv), kurā viņš apraksta dažādus un radošus veidus, kā ietaupīt savus resursus. Daži interesanti piemēri:

Kaltēti zaļumi ziemai...

Pagaidām zaļumus ziemā vēl nesanāks audzēt.. bet ir arī variants tos sakaltēt.. Kaut kāda daļa labumu jau noteikti zūd, bet tie, kas paliek, paliek! :)

Pirms aptuveni mēneša biju nopļāvis nātres un nu, tās ir atkal svaigi saaugušas. Vecās nātres diez vai būtu diez cik derīgas, no tām pamatā pāri palikuši kāti un sēklas..

Kaltēšanai sagatavoju – nātres, pētersīļus, skābenes, sīpolu lociņus un mangolus (lapu bietes)

Nātres, pētersīļus, sīpolu lociņus, mangolus sasēju buntēs un pakāru zem treilera nojumes, bet lociņus sasmalcināju, lai labāk žūst.
Žāvēt ir ieteicams vietā, kurā nav tiešas saules gaismas, jo tā “izēd labumus”..

Tēja par „brīvu”...

nosaukums iespējams asociējas ar tējas vākšanu, jo tā neko nemaksā – pilnas pļavas un krūmi.. tas gan šķiet jau pats par sevi saprotams.. :)

stāsts ir par kafejnīcām.. pa reizei sanāk pabūt kādā no tām, taču bieži to piedāvātās tējas ir dikti ķīmiskas – maisiņtējas.. un “labās” – beramās tējas, maksā neadekvāti dārgi..

kā risinājumu šai situācijai, nēsāju līdzi savu tēju.. šobrīd līdzi ņemu guntas vākto un atvesto feino tēju – ābeļu lapas, upeņu lapas, pīlādžu lapas, nātres un piparmētra..

kafejnīcā atliek vien uzprasīt karstu ūdeni un, pats labākais, ka šo karsto ūdeni dod par brīvu! vismaz līdz šim, divās apmeklētajās kafejnīcās, kur to esmu prasījis, tā ir bijis..

paņemu karotīti, pieberu līdzi paņemtās lapiņas un baudu “brīvo tēju” :)

 

 

dabā atkritumu nav..

tikai cilvēks tos ir pamanījies radīt..

tāda ir arī doma – dzīvot bez atkritumiem. attiecīgi tāds lietas kā miskaste vienkārši nav..

lietas, kuras šobrīd paliek pāri, bet kādreiz tika uzskatītas par atkritumiem, un kā tās pārstrādāt:

1. ēdiena atlikumi – piemēram augļu mizas, riekstu čaumalas, zaļumu saknes utt..
tiek mestas komposta kaudzē un pēc kāda laika pārtop par auglīgu zemi

2. papīrs un koks..
vai nu sadedzināts, vai arī uz kompostu pārtapšanai par auglīgo zemi

3. plastmasas maisiņi un trauciņi..
plastmasas maisus var, piemēram, sagludināt (sakausēt) kopā un no izveidotā materiāla var uzšūt, kaut vai tirgus somu, vai ko citu radošu sadomāt.. trauciņi ir labi piemēroti, piemēram, stādu audzēšanai

4. stikla burkas..
vienmēr labi var noderēt šķidru vielu glabāšanai

plastmasas maisiņus pārāk aktīvi arī nekrāju, jo iepirkumiem ir “tirgus soma” un, piemēram, dažus ābolus var iemest somā arī bez maisiņa..

protams, ka pie nosacījuma, dzīvošanai bez atkritumiem ir jāpārskata lietu lietošanas paradumi.. kas gan manā gadījumā jau laika gaitā lielā mērā ir noticis. ja bez kāda iepakojuma vai lietas ērti var iztikt, tad labāk iztieku. pagaidām nepilnus divus mēnešus dzīvojot treilerī savākusies tik neliela maisiņu kaudzīte vēlākai apstrādei..

kad būs kādas citas lietas kā piemēram stiklu lauskas vai kādas citas nekompostējamas “detaļas”, tad arī būs jāpadomā kā tās realizēt. noteikti iespēju ir daudz, tik nedaudz radošuma..

saprotu, ka tik radikālu pieeju pilsētā realizēt ir sarežģītāk, ja nu vienīgi pagalmā tiek uztaisīta komposta kaudze..
bet varbūt par to ir vērts padomāt? :)

 

Iemācījos un turpinu mācīt

„Es esmu Daiga. Mani jau kopš bērnības ir interesējis šis instruments. Aptuveni pirms 3 gadiem, kad skatījos interesantu koncertierakstu, kurā, bez šaubām, liela nozīme skaņas ziņā bija arī ģitārām, ieradās draugs Kristaps. Viņš pastāstīja, ka pašam ir sava ģitāra un to labu laiku jau spēlē. Kristaps parādīja, kā saprast tabulācijas (ģitāras nošu pierakstu), bet tālāk es mācījos pašmācībā. Nopirku ģitāru, meklēju internetā dažādu man zināmu dziesmu akordus un tabulācijas un spēlēju brīvajā laikā. Tā sākās mana aizraušanās ar ģitārām. Tad vēl īsti nozīmīgs mērķis man nebija – gribēju vienkārši vairāk uzzināt par šo instrumentu un sāku to spēlēt. Skolas laikā spēlēju diezgan maz, jo tās bija pēdējās pamatskolas klases ar daudz dažādām papildus aktivitātēm un vēl arī Mūzikas skolas beigšana klavieru klasē. Arī vasarās neizdevās veltīt ģitārai tik daudz laika, kā gribētos. Tomēr kaut kā lietas lēnām gāja uz priekšu, es daudz ko jaunu apguvu – tehnikas, stilus utt. – un ieguvu jaunu motivāciju, kuras vadīta šobrīd turpinu nopietnāk mācīties instrumentu.

Kad kādu laiku jau biju ģitāru spēlējusi, sākās ģitāras „bums” – daudzi mani draugi, paziņas un citi vienaudži sāka aizrauties ar šo instrumentu. Viņus vadīja dažādi motīvi – daudziem tas šķita vairāk stilīgi, bet bija arī tādi, kurus šī lieta tiešām interesēja. Dažiem maniem draugiem bija tāda pati lieta, kā man agrāk, - viņi nezināja, kur meklēt privātskolotāju, cik maksās mācības, ģitāra, stīgas, aprīkojums, kā arī, vai var mācīties vecu, laukos atrastu ģitāru u.c. Tad es ierosināju, ka mēs kādreiz varētu sanākt kopā un tāpat – prieka pēc – uzspēlēt. Protams, ir daudz kas tāds, ko vēl nezinu, tomēr pagaidām ar to pietiek, lai tiem, ko mācu, liktos, ka viņi kāpjas pa solītim augstāk. Lai nostiprinātu un pilnveidotu zināšanas, turpinu mācīties pie privātskolotāja Rīgā.

Uzskatu, ka mācīt citiem spēlēt ģitāru ir interesanti gan pašam, gan arī kopā ir jautrāk, jo tā tiek trenēta saspēle un var iedalīt atsevišķi pavadījumu, melodiju, solo un dažādus skaņas izrotājumus. Otrkārt, ir lieliski citiem radīt prieku, jo tad gribot, negribot pasmaidi pats!”

No idejas līdz biznesam

Rotu darināšana

Nesen gadījās būt tirdziņā Rīgā, kur satiku meiteni, kura pati taisa auskarus, krelles, matu lentas un rokassprādzes. Viņu sauc Lita un šobrīd viņa studē Latvijas Universitātē. Pati Lita stāstīja, ka auskarus pati sākusi taisīt apmēram pirms trīs gadiem. Viņai vajadzēja atrast kleitai pieskaņotus violetus auskarus, bet tādi, kas viņai patiktu, nekur nebija atrodami, tāpēc Lita izdomāja pamēģināt uztaisīt auskarus pati. Pēc tam tas kļuva par viņas hobiju. Vēlāk Litas klasesbiedrene paprasīja, vai Lita nevarētu uztaisīt auskarus viņai. Tā Litas hobijs pārauga par nelielu biznesu. Sākumā viņa pārdeva pašas gatavotās rotas tikai klasē, pēc tam visā skolā un tagad regulāri piedalās dažādos tirdziņos un arī pārdod pašas taisītās rotas internetā. Kā teica pati Lita, tad tā ir iespēja diezgan labi nopelnīt, ņemot vērā, ka pašai jāpērk visi izejmateriāli. 

Iepirkšanās paradumi

Situācija nr. 1

Mājās tiek atvērts ledusskapis. Tukšs. Ko darīt?... Jāiet uz veikalu iepirkties, jo ļoti gribas ēst.

Veikalā bija tik daudz, kas sirdij tīkams, visu ko tobrīd kārojās – paņēmu. Cik īsti bija jāmaksā, neatceros un pat neskatījos, iedevu pārdevējai karti un apmierināta devos mājup.

Kad krāmēju ārā iepirkuma maisiņu, atskārtu, ka veikalā nepaņēmu to, ko visvairāk vajadzēja. Eh.

Situācija nr.2

 

 Secināju, ka man mājās daudz kas trūkst. Nolēmu iet uz veikalu. Pirms iešanas rūpīgi sastādīju sarakstu, priecājoties, ka nav jātērē lieka nauda par garšvielām, kuras audzēju uz palodzes. Izrēķināju aptuveno cenu un tik vien arī paņēmu līdzi.

Veikalā paņēmu visu nepieciešamo pēc saraksta. Pie kases samaksāju precīzu naudiņu, saliku visu līdzpaņemtajā auduma maisiņā un gāju atpakaļ uz mājām.