Uz pasaules ir daudz - KAS, bet maz - KO.
Resursi iznīkst. Mēs vairs nedrīkstam šo problēmu ignorēt, vai arī, pavisam drīz nāksies secināt, ka ... vairs nav KO. Protams, resursi ir jāpatērē, taču to patēriņam jābūt pārdomātam, izsvērtam, nepieciešamam, iespējami optimālam.
Tev ir tik daudz iespēju samazināt savu resursu patēriņu un saudzēt dabu, cilvēkus apkārt - vidi. Atliek tikai paskatīties apkārt un secināt - jā, es arī esmu daļa no sistēmas. Nevis es un pasaule. Bet es pasaulē.
Kāpēc alternatīvais patēriņš?
Pirms pusgadsimta mēs patērējām uz pusi mazāk resursu kā patlaban. Pēc otrā pasaules kara Viktors Lebeu izdomāja veidu, kā likt cilvēkiem patērēt vairāk, lai iekustinātu ekonomiku. Viņš uzskatīja, ka cilvēks spēj būt laimīgs patērējot, jo pirkšanai un produktu lietošanai ir jākļūst par ikdienas rituālu. Lietas vajag patērēt, izmest, sadedzināt augošā progresijā. Galvenais mērķis bija ražot pēc iespējas vairāk patēriņa preču; tādas lietas kā veselība, drošs transports, taisnīgums, izglītība, bija mazāk svarīgas.
Lai piedabūtu cilvēkus patērēt preces, tika ņemts vērā plānotais nolietojums (produkts tiek ražots ar mērķi, lai drīz vien nonāktu izgāztuvē – tas attiecas pilnīgi uz visām lietām, ne tikai vienreiz lietojamiem traukiem, bet arī kamerām, datoriem, audio atskaņotājiem) un uztveres nolietojums (mainot lietu izskatu, panākt, lai cilvēki pirktu arvien jaunas lietas, neskatoties uz to, ka „vecās” lietas ir derīgas).
Reklāmām un plašsaziņas līdzekļiem ir milzīga loma produkta patēriņā. Ikviens cilvēks kļūst par mērķi ļoti daudzām reklāmām. Plašsaziņas līdzekļi sniedz informāciju tikai par to posmu, kas saistās ar iepirkšanos, turpretī to, kāds ir ikvienas preces ražošanas ceļš, mēs netiekam informēti. Mums ir svarīgi zināt, kāds ir katras preces ceļš, lai spētu saprast un izvērtēt, vai tiešām šī prece mums ir vajadzīga, un vai netiek nodarīts lielāks ļaunums to nopērkot, nekā iegūts lielāks labums to patērējot.
Lai risinātu piesārņojumu un resursu ekonomēšanu, vajag izmantot otrreizējo pārstrādi, taču ar to vien nepietiek, jo, lai saražotu visu to, kas tiek izmests vienā atkritumu tvertnē, pārējos ķēdes posmos tiek patērēti resursi aptuveni 70 atkritumu tvertnēm. Problēmas būtība atrisināta netiks, pat, ja mēs spētu 100% pārstrādāt visus materiālus. Liela daļa preču nav pārstrādājamas, jo tās ir vai nu toksiskas, vai arī uztaisītas tā, ka tās nevar pārstrādāt.
Ir cilvēki, kas strādā, lai glābtu mežus, lai ražošana būtu tīra, lai tiktu palielinātas darbinieku tiesības, godīga tirdzniecība, saprātīgs patēriņš, kā arī ir cilvēki, kas bloķē kurtuves un izgāztuves. Ir nepieciešama apvienošanās, lai lineāro sistēmu pārvērstu par kaut ko nebijušu, tā lai tā patērē tikai tik daudz resursu, cik nepieciešams.
Sistēmas jaunā pieeja balstās uz ilgtspējīgumu un taisnīgumu, dabai draudzīgiem ķīmiskajiem savienojumiem izveidot slēgtu ražošanas ciklu, atjaunojamo enerģiju, vietējo saimniekošanu. Cilvēki radīja visu to, kā pašreiz notiek. Tas nav kaut kāds neapgāžams dabas fenomens. Mēs esam cilvēki – radīsim ko jaunu!
Kādi ir mūsu mērķi?
1. Parādīt piemēru sabiedrībai, kā saglabāt un ietaupīt resursus. (Lai īstenotu mērķi, mēs paši izmēģināsim veidus, kā var ieekonomēt naudu, piemēram, audzēsim paši zaļbarību.
2. Ar ideju palīdzību veidot savu mazo biznesu, lai iegūtu papildus peļņu. (Dalīsimies pieredzē par veiksmīgām idejām, arī ar tādām, kas vēl nav pārbaudītas.
3. Veidot informatīvos seminārus par ekonomiskāku un tīrāku dzīvi, lai informētu plašāku sabiedrību. (Veidosim sadarbību ar jau esošajiem aktīvistiem, kā Kaspars Strazdiņš, zaļā dzīvesveida skolas radošā darbnīca „Creative rooms”)
4. Informēt, censties veidot sadarbību ar ražotājiem, veikalu tīkliem par ekonomiskāku ražošanu. (Lai īstenotu mērķi, mēs sazināsimies ar veikalu tīklu un ražošanas vadītājiem, vadošajiem darbiniekiem, informēsim un veidosim informējošus semonārus saistībā ar otrreizējo pārstrādi, dabai nodarīto kaitējumu, alternatīvo enerģiju un citām nozīmīgām lietām.)
Kādi ir veicamie uzdevumi?
1. Izveidot blogu, caur kura palīdzību būtu iespējams dalīties ar savu pieredzi atbalstītājiem, interesentiem. Blogā tiks aprakstīta arī mūsu personīgā pieredze, veiktie eksperimenti.
2. Veicināt sabiedrības informētību par preču dzīves ciklu, to nodarīto kaitējumu kā ražošanas, tā pārstrādes procesā, un kā to būtu iespējams mainīt.
3. Veidot sociālos tīklus, izmantojot Twitter.com, draugiem.lv u.c. sniegtās iespējas, lai aptvertu lielākas auditorijas un popularizētu preču iegūšanu alternatīvā veidā.
Kādas ir iesaistītās puses?
Lai izprastu - kur esam, kāda ir mūsu šī brīža situācija, kas būs mūsu sabiedrotie, kas - opozīcijā, ir jāveic rūpīga iesaistīto pušu analīze [komentārs: tabula ar katras puses ieguvumiem/zaudējumiem gaidāma līdz 28.10.2010]. Tādēļ piedāvājam mūsu iesaistīto pušu un to attiecību analīzes skicējumu:
Esošie atbalstītāji:
- Pašnodarbinātie un aktīvisti, kas jau šobrīd veic alternatīvā patēriņa aktivitātes. Šīs personas var sniegt mūsu interešu aizstāvības plānam savas idejas, savu pieredzi, atbalstu kā praktisko, tā arī sociālo, protams, arī zināšanas, savukārt, mēs tiem varam piedāvāt publicitāti, nodrošināt savstarpējo komunikāciju, kā arī, protams, pieredzi
- Organizācijas (piem., zaļā dzīves veida skola un homoecos) - ieguvumi un devumi šajā gadījumā krasi neatšķiras, taču organizācijām varam piedāvāt arī iespēju piedalīties projektos, un iegūt profesionālus aktīvistus, kas var piedalīties sajos projektos.
Potenciālie atbalstītāji:
- Mediji, kuru interesēs ilglaicīgā skatījumā būs publicēt ziņas par sabiedriskā labuma veicināšanas aktivitātēm, rezultātiem. Arī fīčera stāstiem lieti noderēs mūsu uzmeklētie un sakontaktētie aktīvisti.
Oponenti:
- Veikali, ražotāji - prognozējam, ka šīs grupas pārstāvji sākotnēji varētu būt oponenti, jo mūsu plāns aicina patērētāju pirkt un tērēt apdomīgāk, mazāk. Savukārt, mēs piedāvāsim viņiem pētījuma pakalpojumu, sniedzot informāciju par sabiedrības primāri nepieciešamajām precēm un tām, no kurām patērētājs ir gatavs atteikties. Konkrētā grupa iegūs informāciju - kas ir preces un pakalpojumi, ar kurām tie var manipulēt savā tālākajā darbībā.
- Bankas - prognozējam, ka šis ir oponents, ko neizdosies "neitralizēt", jo, aicinot cilvēkus aizņemties vien, kad tas ir patiešām nepieciešams, mēs mazinātu banku ienākumus. Tomēr, mēs aicināsim bankas fokusēties pirmkārt, uz uzņēmumu, organizāciju atbalstīšanu indivīdu vietā, otrkārt, ar atvieglojumiem atbalstīt individuālās uzņēmējdarbības uzsākšanu, tā sadarbojoties ar mūsu interešu aizstāvību un veicinot tās plānotās aktivitātes.
Visbeidzot, PĀRVALDĪBA:
- Pašvaldība - prognozējam, ka šī sadarbības partnera interesēs būs uzlabot sabiedrības labklājības līmeni, veicinot pašu indivīdu sevis nodrošināšanu ar nepieciešamo, mazinot resursu nepietiekamības problēmu. Turklāt, arī rezultāti, ko iegūsim, izpētot prioritārās preces un pakalpojumus sabiedrībā, arī pašvaldība iegūs tai tik ļoti nepieciešamo informāciju par sabiedrības interesēm. Savukārt, mums pašvaldība var piedāvāt kā finansiālo, tā arī profesionālo atbalstu, piedāvājot kontaktus un sociālu atbalstu aktivitāšu īstenošanā.
Bet atceries - DOMĀ par saviem līdzcilvēkiem, vidi sev apkārt. To, vai tiešām viss, ko Tu patērē, ir Tev nepieciešams. Un vai tiešām to nav iespējams iegūt izdevīgāk globālā skatījumā? Ja ir, - TAUPI resursus, ražo pats, veido pats, audzē pats. Neesi tikai patērētājs, esi arī radītājs. Cīnīsimies pret pasaules resursu trūkumu kopā un Tu IEGŪSI tāpat, kā sabiedrība Tev apkārt. Iegūsi drošāku, stabilāgu dzīvi. Būsi neatkarīgāks un prasmīgāks. Padomā, ietaupi un iegūsti.
Neizsīkstošu resursu - dzīves mīlestību vēlot,
DTI komanda
AIESEC Valmiera
Vidzemes Mūžizglītības Centrs
